Valters blogo


Laiks
2007. 3. Novembris, 20:06
Fails atrodas: dzeja

Viss pozitīvais aiz muguras,
Vēl paliek negatīvas,
Un tad, tad beigas,
Kā vienmēr pēc negatīva.

Bet mēs celsimies,
Celsimies un cīnīsimies,
Pret visu, kas pozitīvo,
Atņēmis un neatdod.

Ko vēl lai atdod,
Lai būtu smaids sejās,
Sirdī siltums,
Un laime acīs?



Latvija! :)
2007. 3. Novembris, 18:25
Fails atrodas: Shit happens

Latvijā šorīt uzceļās saule,
Rīts apspīd mūsu varoņus.
Mēs katrs varam būt viss,
Viss, kas valstij dārgs.

Vai tas, kurš strādā sev,
Var godāt sevi par pilsoni.
Vai valsts sirds arī nesastāv no viņa,
Mēs katrs esam kā gaismas piliens, valstij.

Atver acis un ausis,
Ieklausies Latvijas dabā!
Klausies kā putni dzied Tev,
Kā koki zaļo Tev,
Kā Latvija dzīvo Tev!



Dažreiz vai vienmēr?!
2007. 3. Novembris, 18:10
Fails atrodas: Uncategorized

Dažreiz viss, ko tu esi vēlējies ir tev blakām, tev ir jāpadod tikai roka, lai satvertu laimi, bet tajā pašā brīdi, tu esi akls, un neredzi to, pēc ko ilgojies. Khe.. atcerējos to, ka visi saka, vajag būt stipriem utt., bet vai kāds kādreiz ir tik stiprs, ka pārvar aklumu un atrod to, ko gaidījis. Mēs visi gaidām vienu, bet tik reti saņemam, tik reti. Sāpēs rodas rētas. Sāpes pāriet, rētas gan paliek mūžam. Vai tomēr Jūs, uz ko mēs ceram atskatīsieties un pasniegsiet mums roku pretī, vai mums skriet pakaļ, līdz pašam negatīvajam momentam?!